Tevis izdomātā vienlīdzības spēle..

Tik pievilcīgi netīra, cik atbaidoši šķīsta,
Tik brīnišķīgi melīga, cik pretīgi Tu īsta..
Tu radījum, Tu būtne, neizsakāma..
Tu mani savā varā turi neturēdama.

Man pielūgt Tevi gribas, vienlaikus, un noliegt
No Tevis bēgot, es Tev pakaļ dzenos, aizrautīgi..
Ar Tevi gremdējos es domu plūsmā bezgalīgā..
Un tajā pašā brīdī alkstu.. Apklusti, Tu sasodītā!

Un Tavi vārdi, tie tik patiesi, tik asi cērt un dziedē mani..
Un tai pat laikā sīkumi pār Tavām lūpām bezbēdīgi birst.
Es klausos Tevī, Tevi nedzirdot, un Tev to zinot..
Nu kā gan spēj Tu tāda – tik daudz visa, vienā būt?!

Un tā Mēs abi spēlējam šo brīnumaino spēli;
Viens noliedz to, ka spēlējas ar otru, bet otrs tēlo to, ka veiksmīgi tam pretojas,
Un tā kā rezultāts ir vienmēr lomu maiņa..
Tad ieguvums ir tēlošanas mākslas stunda..

Neprāts atver prātu..

Ļauj lai neprātīgo stāsti tevi aiznes dažreiz kaut kur tālu prom no sevis paša..

Tālāk nekā plānots, rēķināts un paša spēkiem spēts ir sevi vest..

Ļaujies tam un būsi pārsteigts par to vien, cik viss var būt arī savādāk,

Savādāk saredzams, sajūtams, satverams, skaidrojams nekā esi radis līdz šim.

Laid sevi, ļauj sev iet, lidot, skriet, izgaršot un izbaudīt plašumus tālos..

Tā nav nekāda greznība domāt un uztvert plašāk, nekā spēts un sev ļauts..

Tā ir brīvība Tev pašam sen pieejamā, Tevis paša izslēgtā aizliegtā teritorija..

Tai pašai savas robežas un Tu tās sasniegsi, tikai tai ļaujoties sevi nest..

Bet aizliedzot to sev, Tu to nekad neiepazīsi, neiepazīsi arī tās robežas, nežēlīgās..

Tikai zinoši māsi ar galvu citu vidū izlikdamies, ka pazīsti un zini par to daudz..

Taču tikai tas, kurš pazīst to, zina, ka apmānīt var tikai tos, kuri to nav iepazinuši,

Tos, kuri nav nobaudījuši šīs aizliegtās brīvības sūrās mācību stundas..

Apmānīt var tikai tos, kuri ļaujas tikt mānīti, sevis pašu un citu baiļu vadīti..

Tos, kuri tiecas nosargāt savu apgūto teritoriju, no tādiem liekiem sarežģījumiem

Kā jaunas idejas, domas, sajūtas, vēsmas, kuri tikai izjauc visu kārtību..

Ļaujies, laid sevi, izjauc savu kārtību vēlreiz un arvien..

Un Tev atvērsies Tava prāta neierobežoto iespēju potenciāls..

Tev atvērsies daudzpasauļu pasaule, kuru nest nemaz nav tik viegli..

Taču proties! Kuram gan izcilajam un ģeniālajam esība ir bijusi viegla..

Jo vairāk Tevī ir, jo grūtāk sevi pašam nest, un, jo cītīgāk jāmācās to darīt..

Un neierobežoto iespēju plašums nebeidz paplašināties..

Un Tavs garīgais, radošais, prāta spēks nebeidz spēcināties..

Un Tavas iespējas nest sevi cauri dzīvei, rod sev arvien jaunus veidus..

Taču vienu ir svarīgi un pašsaprotami minēt pie šī visa klāt..

Tā ir vērtība tikai tam, kuram tā ir vērtība..

Tas ir tikai tam, kurš šai manis sacītajā to saskatīt spējīgs..

Un par šiem saviem vārdiem un tiem visiem iepriekšējiem ar’

Es pateikt varu vienu no tām visām patiesībām..

Tas nav viss, bet tas ir daudz!

Novēlēt es varu tikai to, kas manis paša piedzīvots.. (par patiesību esam pieņemts)

Lai Tavas pretošanās siets ir pieņemšana,

Lai Tavas pieņemšanas siets ir pretošanās.

Lai viss ko pieņem un kam pretojies..

Caur prāta un gudrības sietu ir sijāts

Kā spēcīgi pamati lai Tevi Tur pie savas zemes

Un neliedz Tev citu zemju nedz aplūkot, nedz brīnīties!

Esi gudri, latvieti, esi gudri Latvijā..

Uzdrošinos apgalvot.. (pieņemot un pretojoties)

Bezrobežu šaurība ar pretenzijām uz absolūto prāta un iztēles plašumu,

Nekaunīgs neīstums ar tik pat nekaunīgu pretenziju uz pilnīgu patiesumu un sirdsskaidrību,

Ārišķīgs spožums ar tik pat uzpūstu pretenziju uz garīgu un netveramu bagātību,

Bezkaislīga esība ar tik pat bezkaislīgām pretenzijām un emocionāli piesātinātu un izaugsmi veicinošu dzīvi,

Ceļi, kuri ved tikai un vienīgi uz savu sākumu..