otrdiena, 2010. gada 23. novembris

Svarīgais garīgais.


Uz nekurieni pēc nekā, ved ceļš no šī punkta bezvērtībā..
Man salst rokas no tukšuma pārpilnības un es apsedzu kājas..
Lai salst, lai zina. Lai zinu un atceros es..
Diskomforts, man nožēlojamam, ir tik ļoti nepieciešams..
Bez tā es novirzos, no galvenā, no vienīgā svarīgā..
Garīgā..

Nav komentāru: