Rīts man atņēma pēdējo..tas bija tas pats - nekas.
Es atvēru acis, ieraudzīju to, kas liek man vēlēties gulēt un gulēt..
Tas dūmakainums, tas mitrums, kas gaisā, tas man liek izgarot..
Man nevajag to, kā man nevar būt..
Man jau sen ir tas, kas man vajadzīgs..
Tikai lielā nekārtībā..
Un visi mani centieni to sakārtot beidzas..
Ar, lūk, šādiem rītiem..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru