Par manu logu turpmāk sauksies tas logs, pa kuru šobrīd lūkojos, šeit un tagad. Es neizbēgami esmu visu savu iepriekšējo logu rezultāts, kurš nebeidz summēties, tātad augt. Tāpēc punkti būs tikai literāra nepieciešamība un apgalvojumi tikai mirkļa vāja-dzība. Un ievadā nav nekādu attaisnojumu par savu esību un atskaišu, lielības jeb pieticības iepriekšējo logu daudzumu/mazumu. Tas, kas ir bijis, ir bijis un tas, kam ir jābūt, būs. Viss ir vienkārši, nekādu pretenziju uz kaut kādu profesionālisma līmeņu demostrēšanu, nekādas sacensības, tikai domu plūsma, no domas līdz domai. Pieredzes rezultātā izveidojošos attieksmju mazie rezultātiņi. Tas neizslēdz neviena cita redzesloka un attieksmes rezultātu. Nekādā gadījumā!Tikai ļaušanās dvēseles lidojumam..
P.S. Sākumā arī iespējami pieraksti no iepriekšējos logos pieredzētā.
P.P.S. Autors, iespējams, ir vai nu sarežģīts cilvēks, vai arī tāds, kuram ir tendence tādam būt, tāpēc ievads ir tieši tāds kāds ir, radīts neraugoties uz personīgo vēlmi to dzēst un labot simtiem reižu, iespējams, pārāk lielās paškritikas vai arī iedvesmas trūkuma, rezultātā. Galu galā tas tik un tā iespējams izsklausīsies pēc attaisnojumu virknes, kurā autors cenšas attaisnot attaisnojumu, vai arī pašos pamatos tikai parāda savu neizbēgamo sarežģītību/nepieciešamību būt sarežģītam.
Un šeit Palodze vēlas apstāties, kamēr bremzes vēl strādā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru