Vai esi kādreiz sastapis radniecīgu dvēseli? Tādu, ar kuru kopā pavadītais laiks paskrien tik ātri, ka pat nemani to, kā saka „vēja spārniem”. Tādu cilvēku, ar kuru Tu vari būt Tu pats, vienkārši ļaujoties sev, savai domu plūsmai, pilnībā..neapnīkot viens otram, pat pretēji.
Laiks paiet sarunās, kuras pavada tāda atvieglojuma un piepildītības sajūta.
Es nezinu, bet man šķiet, kas tas notiek ļoti reti dzīvē, kad sastopam šo cilvēku, ar kuru jūtam tik ciešu saikni, ka, ne tikai, nespējam to izskaidrot, bet pat neviļus tiecamies pavadīt pēc iespējas vairāk laika kopā, nedomājot par to, ko nesīs rītdiena..nākotne vispār..vienkārši ļaujoties. Pie tam, ja šīs sajūtas ir abpusējas, abpusēji ciešas.. Nu kas gan var jūs atturēt.
Vai Tu esi kādreiz sastapis cilvēku – radniecīgu dvēseli, pretējā dzimumā? Kad gribot, negribot sāc domāt, ka tas varētu būt tas, īstais, jeb „Tavs cilvēks”..
Un nekas nevar jūs abus apturēt no mēģinājuma, jūs abi esat brīvi un abpusēji pievelkaties, abi vienlīdz spēcīgi ticat, ka esat viens otram tas īstais cilvēks, kurš piepildīs viens otra pasauli, dzīvi, to tukšumu sirdī, kurš nežēlīgi, nenovēršami, tiecas tikt piepildīts. Un jūs ļaujaties. Jo, šķiet, ka kas var būt svarīgāks par to pievilkšanās spēku, kuru abi izjūtat garīgi..
Jā, garīgi.. diemžēl tikai..
Dzīve jums abiem atklāj savu nežēlīgo joku, ka kā vīrietis un sieviete, neesat saderīgi. Nu vienkārši neesat..
Un ir tik ļoti grūti pieņemt šo te, rūgto, nepatīkamo, neērto patiesību.. Cerības un vēlmes neliek mierā, jo ir taču tik labi kopā..jā, garīgi. Un, sasodīts, tikai garīgi..
Ir tik grūti atturēt sevi no vēlmes mēģināt vēl un vēl, domājot, ka varbūt kaut ko darāt ne tā kā vajag. Smieklīgi, taču, jā..tik spēcīga ir vēlme, tik spēcīgas ir šīs saites..
Un jūs mēģināt, vēl un vēl, gan tā, gan šitā; „Nu nevar būt, ka nevar būt!”, Nu varbūt pamēģinām savādāk.”, „Nu varbūt jāmēģina no jauna.”,” Nu varbūt vēl tā..”, „Nu..nu..nu..”, Un tamlīdzīgi..neatlaidīgi, nenovēršami..
Tikpat sasodīti nenovēršami, cik garīgā saikne starp jums abiem, kas jūs saved kopā un liek tiekties vienam pēc otra kā pēc garīgā apmierinājuma, pienāk tas laiks, kad saprotat, ka ar to vien nepietiek, ka neesat saderīgi kā vīrietis un sieviete. It kā tā būtu tikai sagadīšanās, ka abi esat pretējā dzimuma meklējoši, izmisuši savos meklējumos cilvēki..
Jā, tikpat nenovēršami, cik garīgi esat tuvi, tik fiziski esat tāli.
Un sasodīts, to visu ņemot vērā, jeb apzinoties, šķiet, ka varbūt neesat pietiekami neatlaidīgi, varbūt padodaties par agru, varbūt..varbūt..
Šis „varbūt” kļūst par jūsu trešo, it kā savedošo, it kā atstumjošo, jo tas gan pieļauj, gan izslēdz, abējādi iespējami, līdz galam neliekot, neļaujot, nedz izslēgt iespējamību, nedz pilnībā pieļaut to.. Kādu laiku jūs abi balstāties uz šī „varbūt”, vai tie ir gadi, vai mēneši.. Cik nu jums abiem nepieciešams laiks, lai samierinātos..
Muļķīgi? Jā varbūt..
Taču, ja jūs abi esat tādi, kas neizbēgami seko savai sirdij, ieklausās tajā, meklē pretējā dzimumā tieši to, ko esat šobrīd sastapis un zināt cik gan reti tas notiek, vismaz jūsu dzīvē, nav viegli pieņemt sakāvi, tā uzreiz. Gribas cīnīties, jo tas taču ir..tas taču ir..ehh..
Viens no jums varbūt ātrāk, sakopojot spēkus, saņemoties gribasspēka, otrs varbūt vēlāk, negribīgi, caur sāpēm un asarām, dažkārt pat dusmām, tai pat laikā saprotot un cienot otra lēmumu, zinot, ka taisnība vien ir.. tikai grūti pieņemama, bet abi pieņemat šo situāciju. Jūs izšķiraties par labu tam, kas jūs satuvina, nevis šķir..
Paiet zināms laiks, pirms pieņemat šo rūgto, ak, vai, netaisnīgo patiesību, paiet laiks, kamēr to spējat sagremot, un paiet laiks, kamēr jūs vairs, kaut vai tikai savās domās, nemēģināt vēl. Paiet laiks līdz jūs pilnībā pieņemat to, ka šis cilvēks ir, tikai un vienīgi, jūsu garīgi tuvais cilvēks un atsakāties no jebkādām iespējamībām par to, ka tas varētu būt kaut kas vairāk.
Laiks..un jūs abi atkal atgriežaties turpat, kur bijāt sākumā, baudāt viens otra esamību, svinat dzīvi un to, ka esat satikušies. Jo tas taču notiek tik reti, kad sastopam, patiesi, radniecīgu, „savu garīgo cilvēku”. Jā, cilvēku.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru