pirmdiena, 2010. gada 8. februāris

Pamodini mani ar vārdiem,
kad es aizmiegu šai klusuma miegā kā komā.
Atver mani, ja redzi,
ka es savās sāpēs iestigusi esmu, kā purvā.
Dziedini mani, ja spēj to, bez glaimiem un aprēķina..
Manā atmiņā kavējies, paliec, kā viens no tiem, kuri paliek.

~2001~

Nav komentāru: