Vai tad vārdi jau pašā sākumā nebija miruši, skaļi un vēstoši...
Balsī atskan sirdspusktu atskaņas, un es atkal krītu, lai celtos.
Es nelūdzu tev piedošanu, mana mīļā dzīve. Es vienkārši piedodu tev, ka esi.
Tu manu vietu godam sagatavojusi, nu atliek man to aizpildīt..
Es kaut uz mirkli noticu, ka zinu, kādēļ vērts ir dzīvot un kādēļ vērts ir mirt..

~2001~